Klasika, kas neprasa liekus komentārus.
Neliela anotācija:
Šis Marka Tvena stāsts ir par kādu zēnu Tomu Sojeru - piedzīvojumu meklētāju. Šajā stāstā apvienojas mazu zēnu piedzīvojumu kāre ar pirmās mīlestības uzplaiksnījumu.
Toms Sojers ir mūžīgs piedzīvojumu meklētājs un sastop sev līdzīgos. Viens no tiem ir Haklberijs Fins.
Viņu piedzīvojumiem nebija gala - viss sākās jau ar to, ka viņi abi kādā pusnaktī devās uz kapsētu, un šī piedzīvojuma mērķis bija dabūt no Haka pirkstiem nost kārpas, kas bija izdarāms pilnmēness pusnaktī dodties uz kapsētu pie kāda ļaundara kapa, kad nelabie nākot pakaļ viņa garam, tad ir jākliedz buramvārdi un jāsviež tiem pakaļ beigts kaķis un kārpas pazūdot. Šī nevainīgā piedzīvojuma rezultātā, viņi kļuva par acu lieciniekiem kādai baisai slepkavībai. Viņi nosvērējās, ka nevienam par to nestāstīs. Tomēr tas ir tikai viens no viņu kopīgajiem piedzīvojumiem.
Kādā citā reizē viņi kopā ar vēl kādu zēnu (Džo Hārperu) nodomā kļūt par jūras laupītājiem un devās uz neapdzīvotu salu, kur nodzīvoja pāris dienas. Visa mazā pilsētiņa bija sacelta kājās un jau domāja, ka zēni miruši, tomēr, negaidīts notikumu pavērsiens - viņi ieradās baznīcā tieši uz savām bērēm. Un kurš gan nespēs atcerēties slaveno Toma Sojera sētas balsināšanu, kad viņš to padarīja par izklaidi un visi pilsētiņas zēni rāvās, lai tikai varētu balsināt sētu. Veinvārdsakot, Toms vienmēr ir bijis attapīgs un sirds dziļumos jauks zēns, kas vienmēr gribēja izdarīt kā labāk, tomēr sanāca kā vienmēr.
Manas pārdomas:
Klasisks piedzīvojumu stāsts, tomēr šis stāsts lika padomāt arī par atsevišķām frāzēm, kas tāja izskanēja. Šī grāmata bija pārpilna ar dažādiem piedzīojumiem un tā ne mirkli nelika garlaikoties. Tā lika aizdomāties arī par tā laika māņticības un aprobežotības līmeni, kas valdīja sabiedrībā (grāmata sarakstīta 1876. gadā) un par tā laika ekonomisko situāciju.
Ja tajā laikā 12 tūkstši dolāru bija neiedomājami liela nauda, ar kuru varēja dzīvot zaļi līdz pat savam mūža noslēgumam, tad tagad 12 tūkstoši dolāru ir katra sevis cienoša amerikāņa divu vai trīs gadu peļņa.Tomēr arī tajā laikā bija diezgan līdzīgs viedoklis par dažādām fundamentālām vērtībām.
"Kas savu bērnu mīl, tas to pārmāca."
"Viņš izvilka savus dārgumus un sāka tos aplūkot - salauztas rotaļlietas, stikla un marmora bumbiņas un dažādi nieki - varbūt pietiekami, lai apmainītos ar darbiem, bet nepietiekami, lai nopirktu kaut pusstundu brīvības."
"Un tu nekad nenožēlosi, ka esi tā pūlējies tos iemācīties, jo zināšanas ir visvērtīgākā manta pasaulē - tās padara cilvēkus lielus un labus, un arī tu kādreiz būsi liels un labs cilvēks."
"Redzi, Tom, būt bagātam nav tik patīkami, kā to mēdz domāt. Tas nozīmē rūpes un raizes, tas nozīmē svīst un svīst, un vēlēties, kaut tu labāk būtu miris. Šīs drēbes man ir piemērotas, šī muca arī, un es tās nekad neatstāšu."
"Manās acīs viss ir krāms, ja nav iegūts ar pūlēm."
